Melnbalta vai krāsaina ielas fotogrāfija

Pateicoties mūsdienu rediģēšanas programmām, mēs varam iegūt bildes dažādos toņos un nokrāsās, kādas tās nav patiesībā. Biežākā no izvēlēm kā rediģēt fotogrāfiju ir – veidot to melnbaltu. Melnbalta fotogrāfija bieži vien nosedz dažādus defektus, taču pazaudē visu krāsu būtību. Kādas ir priekšrocības fotografējot ielas skatus – atstājot tos dabīgajās krāsās vai veicot izmaiņas uz melnbaltu skatu?

Meklējot Google sistēmā vienkāršākos ielu attēlus, visbiežāk tiek atrastas melnbaltas bildes. Krāsainas ielu fotogrāfijas nav ne tuvu tik populāras kā melnbaltās. Klasiskās melnbaltās ielu fotogrāfijas ir tādu slavenu fotogrāfu mākslas darbi kā Henrijs Kārters-Bresons, Roberts Duano un Roberts Franks.

Nav noteikti likumi, ka ielu fotogrāfijai ir jābūt tikai melnbaltai vai krāsainai. Ir gadījumi, kad melnbalta ir daudz piemērotāka, bet citreiz tieši krāsaina bilde izceļ visu būtību. Šajā rakstā salīdzināšu kādas ir lielākās atšķirības un priekšrocības katrai no bildēm – melnbaltai un krāsainai.

Melnbalta ielu fotogrāfija

“Kad tu fotografē cilvēku krāsainu, tu fotografē viņa drēbes, bet, kad tu fotografē cilvēku melnbaltu, tu fotografē viņa dvēseli” – šādus vārdus ir teicis fotogrāfs Teds Grants. Nav nekas vairāk klasiskāks un nostalģiskāks kā melnbalta ielu fotogrāfija. Tā atgādina par pagātni, romantizētu un idealizētu skatu.

Melnbaltas bildes dod mūžīgu izskatu. Ja apskatīsi visas bildes, kas ir tapušas pagātnē, tās visas būs melnbaltas (protams, tas bija vienīgais veids, kā varēja nofotografēt). Taču šī melnbaltā funkcija vēl līdz mūsdienām ir palikusi kā kaut kas ar vēstures elpu. Kad mēs domājam par pagātni, mēs vienmēr iedomājamies kaut ko melnbaltu.

Melnbalta bilde ļauj koncentrēties uz pašu galveno attēlu, nevis tā krāsu. Tu vari precīzi noteikt sīkākās detaļas katrā bildē, kuras neaizsedz krāsas. Arī traucējošos skatus melnbalts lieliski iztušē. Melnbalta bilde vairāk dramatizē. Tā daudz vieglāk uzsver drāmu, radot attēlus, kuriem ir spēcīgs kontrasts.

Krāsaina ielu fotogrāfija

Viena no būtiskākajām atšķirībām starp krāsainu un vienkrāsainu fotogrāfiju ir tāda, ka melnbaltā fotogrāfijā krāsas ir paredzamas, taču krāsainā tās var tikt norādītas kā vien vēlies. Tās ir nenoteiktas un mainīgas. Krāsas ir atšķirīgas un parāda patiesās izjūtas. Tas padara lietas daudz dzīvīgākas, un sajūtas ir daudz reālākas. Krāsainām fotogrāfijām var pielāgot dažādus toņus un nokrāsas.

Krāsainās bildes tiek fotografētas daudz mazāk – jā, tā ir viena no priekšrocībām, jo tu vari izvērsties tieši par šīs nišas profesionāli. Šobrīd ir ievērojams trūkums ar ielu fotogrāfiem, kas uzņem krāsainas bildes, salīdzinot ar melnbalto bilžu profesionāļiem. Tas varētu būt to aizspriedumu dēļ, kas pasaka, ka krāsaina ielas fotogrāfija nav tik klasiska vai nostalģiska kā melnbaltā.

Tās izceļ atsevišķus elementus. Ar krāsu tu patiešām vari izcelt īpašus elementus, kas varētu tikt aizmirsti melnbaltās fotogrāfijās. Piemēram, sarkana ir ļoti spēcīga krāsa, kas izceļas krāsainās bildēs, turpretī melnbaltā bildē šī krāsa saplūstu ar visām pārējām.

Tās pievērš uzmanību. Noteiktas krāsas ir saistītas ar cilvēka emocionālo un psiholoģisko savienojumu, jo īpaši sarkanā krāsa. Tāpēc, ja vēlies fotografēt ielas ainu un vēlies, lai auditorija tai pievērstu īpašu uzmanību – krāsa ir labs paņēmiens, kā to izdarīt.

Bagātāks dinamiskais diapazons. Ar krāsu palīdzību ir daudz vieglāk piekļūt plašākam dinamiskajam diapazonam, toņiem un nokrāsām. Krāsainās fotogrāfijās var pamanīt siltos toņus smiltīs, kontrastu starp zilo un zaļo krāsu debesīs, izsmalcinātas varavīksnes krāsas.. Šīs un daudz citas nianses nevarētu apskatīt melnbaltā fotogrāfijā.