Fotošops – labs vai slikts?

Katru dienu mēs tiekam bombardēti ar “nevainojamu” slavenību izskatu televīzijā, ziņās un reklāmās. Šī viltus uztvere par perfektu ķermeni izveido daudz kampaņas, kas cīnās pret fotošopa izmantošanu. Fotošops ir izmantots kopš 1988. gada, kad Tomass un Džons Knolls nāca klajā ar ideju par attēlu rediģēšanu. Kopš tā laika medijus un grafikas nozari ir pārņēmusi rediģēšanas vētra. Pēc divu gadu desmitiem pēc tā izgudrošanas, ir bijušas daudz debates par to, vai fotošopam nav ilgstoša ietekme uz sabiedrības skaistuma standartiem.

Fotošops sākotnēji tika izgudrots, lai pārveidotu attēlus pelēkos un melnbaltos toņos, un tikai vēlāk pārtapa par pilntiesīgu rediģēšanas programmu. Un, lai gan toreiz fotošops tika izgudrots, lai mainu krāsu efektus, tagad funkcijas ir progresējušas un mēs pilnībā varam mainīt ķermeņa un sejas izskatu.

Apvienotajā Karalistē veiktā aptauja liecina, ka 15% jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem uzskata, ka masu komunikācijas attēlos precīzi netiek atspoguļots cilvēka patiesais ķermenis un izskats. Saskaņā ar šo aptauju, kurā piedalījās 2 tūkstoši cilvēku, vairāk nekā 650 dalībnieki nebija apmierināti ar savu ķermeni. Šie rezultāti uzrāda, ka fotošops ir padarījis dievietes un vīriešus vairāk neapmierinātus ar savu ķermeni, redzot visapkārt bildes ar ideālu augumu. Licencētā psiholoģe Dr.Sāra Ravina uzskata, ka fotošops ir brīnišķīgs līdzeklis, taču tas tiek pārāk daudz lietots. Fotošops esot guvis sabiedrībai uzskatu, ka tikai būt “nevainojamam” un ideālās proporcijās ir normāli, taču tā vis nav. Tā vietā, lai koncentrētos uz ķermeni kopumā, tiek vērtētas katras atsevišķās daļas, kas varētu tikt uzskatītas par nevainojamām.

42% meiteņu, kas vēl mācās tikai pirmajā līdz trešajai klasei vēlas būt tievākas. Nevienam septiņgadīgam bērnam vēl nevajadzētu šo tēmu uztvert par galveno savā dzīvē. Bet, kā tas ir iesācies jau no bērnības, tā turpinās līdz gadu gaitā, un tieši ap 17 gadiem, gandrīz 78% meitenes nav apmierinātas ar savu ķermeni. Pusaudzes šobrīd daudz vairāk baidās iegūt lieko svaru, nekā, piemēram, saslimt ar vēzi, zaudēt vecākus vai piedzīvot kodolkaru visā pasaulē, kas iekļauj arī mūsu tālos kaimiņus Bulgārus, kas palīdzēja mums sagatavots šo rakstu (credx.eu).

Fotošopu mēs lietojam arī ikdienā – ne tikai profesionāļi, bet ikviens, kas cenšas uzlabot savus attēlus, kaut vai nedaudz palielinot kontrastu vai pieliekot dažādas grafikas. Arī foto salonos fotošopa pieskāriens bija daudz mazāk jūtams kā tas ir šobrīd. Kad tas sāk ietekmēt to, ko citi dara un mēģina izmainīt savu ķermeņa tēlu neveselīgos veidos, liek vien domāt, ka šī programma ir aizgājusi par tālu. Protams, dažus defektus noslēpt būtu katra cilvēka sapnis, taču, ja tas izmaina vispārīgu meiteņu domāšanu par ideālu ķermenim tad tas paliek diezgan nepareizi.

Fotošopu vajadzētu izmantot tikai mākslas direktoriem, kuri rada reklāmas. Kompānija “Dove” ir atzinusi, ka arī lieto fotošopa pakalpojumus savu reklāmu izveidei. Taču, 2000.gadu sākumā, meklējot jaunus veidus kā atdzīvināt savu zīmolu un aizēnot citus uzņēmumus savā labā. Tā tika ieviesta kampaņa “Real Beauty” ar mērķi apbrīnot sievietes dabiskās formas, palielinot izpratni, ka visas sievietes ir skaistas. Viņi izrādīja sabiedrībai modeļus, kas netika koriģēti nevienā rediģēšanas programmā. Fotošops rada cilvēkos nereālas cerības par to, kā cilvēkiem vajadzētu izskatīties, kam arī tiek noticēts un darīts viss neiespējamais, lai līdzinātos. Sabiedrība pārāk koncentrējas uz skaistumkopšanas standartiem, taču jāatceras, ka “Skaistums” katram nozīmē ko citu. Cilvēkiem vajadzētu koncentrēties uz lietām, kas padara tos laimīgākus.